Ergoterapijas mērķis ir veicināt klientu neatkarību ikdienas aktivitāšu veikšanā – pašaprūpē, darba iemaņās un brīvā laika aktivitātēs, tādējādi uzlabojot to dzīves kvalitāti.

 

Ergoterapijā izšķir terapeitisko pieeju, kad terapija vērsta uz zaudēto/traucēto spēju atjaunošanu un adaptīvo pieeju, kad traucējumi ir neatgriezeniski, un nepieciešama pacienta mājas vides pielāgošana, speciālas palīgierīces, īpašas stratēģijas konkrēto aktivitāšu atvieglošanai

 

Ergoterapijā izmantotās metodes:

1. Pozicionēšana – pareizs ķermeņa un locekļu novietojums veicina un atvieglo aktivitāšu veikšanu

 

2. Reālas vai imitētas aktivitātes, atkarībā no problēmjomas

  • Pašaprūpes aktivitātes – ēšana, ģērbšanās, mazgāšanās, ēst gatavošana u.c.
  • Brīvā laika aktivitātes – atkaliesaistīšanās agrāk nozīmīgās vai jaunās interesēs, dienas režīma strukturēšana
  • Darba iemaņas

 

3. Vingrinājumi

  • Aktīvi (veic klients) roku vingrinājumi – sīkās motorikas un manipulācijas spēju uzlabošanai, kustību apjoma un spēka palielināšanai, tūskas mazināšanai
  • Pasīvi (veic terapeits) roku vingrinājumi – kustību apjoma palielināšanai, paaugstināta muskuļu tonusa mazināšanai
  • Izziņas (atmiņas, koncentrēšanās u.c.) funkcijas trenēšana
  • Sensorā stimulācija – jušanas traucējumu mazināšanai

 

4.Rokas ortožu izgatavošana/pielāgošana
Ortozes

  • locītavu stabilizēšanai
  • muskuļu tonusa normalizēšanai
  • sāpju mazināšanai
  • tūskas mazināšanai
  • kustību apjoma izstrādei

 

5. Izglītošana

  • par ergonomikas principu pielietošanu ikdienas aktivitāšu veikšanā
  • par mājas vides pielāgošanu, palīgierīcēm un adaptīvām veikšanas stratēģijām